Šī būs mīlestības vēstule manai septembra Pamira grupai, ar kuru tikko esam atgriezušies – visi, pilnā sastāvā!
….Ok, viens koferis gan uzreiz neatlidoja, bet tas neskaitās.
Jau ceļojuma laikā atzinos, ka šoreiz gribētu uzrakstīt atsauksmi grupai, jo tik kolosāla grupa man nekad iepriekš nav bijusi. Vispār jau mums reti kad trāpās ne-kolosālas grupas, bet šī bija pavisam īpaša.
Visi uz viena viļņa jau no pašas pirmās minūtes: draudzīgi, laipni, atsaucīgi, iejūtīgi, nesavtīgi… pļāpīgi, jautri, piedzīvojumu kāri un atbrīvoti, dažs iesākumā arī neklausīgs! Tāda ideāla puzzle, kur viens otru papildina. Visas 12 dienas pagāja bez konfliktiem, apvainošanās, varas demonstrēšanas un intrigām. LABI, LABI – Dacei vienu brīdi uznāca skaļāks burkšķamais, kad nepatika ēnas bildēs, bet tas bija drīzāk smieklīgi un mīļi, nekā pikti.
Šis bija piedzīvojums, kurā satikās īstie cilvēki, īstajā laikā un īstajā vietā. Visas zvaigznes sastājās pareizi. Mums, organizatoriem, netrūka savu ķibeļu un izsisto drošinātāju (kad logi vairs nevērās un stūre nestūrējās), bet ne reizes, ne uz vienu sekundi, ne ar vienu no ceļotājiem. Savstarpējās rūpes vienam par otru un šoferiem…cieņa, sapratne, draudzība, sirsnība, pacietība. Jūs bijāt labākie un palīdzējāt mums darīt savu darbu – parādīt vēl neredzētas vietas, izvest jūs cauri M41 un atvest atpakaļ pilnā sastāvā.
Ar jums kopā bija tik viegli: gan smejoties līdz asarām, gan dejojot un dziedot džipā, gan klusējot, gan šļūcot no Akbaitāla pārejas sniega uz pēcpuses. Aiz katra pagrieziena jūs gaidīja nezināmais, kādam no jums ik pa laikam nebija pārāk laba sajūta kā emocionāli, tā fiziski, bet visi kopā mēs bijām komanda ar savstarpējo atbalstu un neatkārtojami laipnu enerģiju.
Pamirs ar saviem skarbo kalnu skatiem ir maģisks un iepaidīgs, bet tieši jūs iedevāt šim ceļojumam īsto smeķi…PALDIES par katru silto vārdu, katru izstiepto roku un katru dzirksteli, ar ko dalījāties.
Esmu pateicīga, ka tieši ES varēju baudīt jūsu klātbūtni.
Tikai kopā mēs padarām ceļojumus neaizmirstamus.
– Andra
