Ja ir tiešais reiss no Rīgas un nav jālido pārāk ilgi, riskēšu doties uz Armēniju. “Domāju, ka no turienes atpakaļ var atkulties arī pats, ja nu kas”.
Armēnijas pazīstamās sejas
Nekas daudz par Armēniju nav zināms, tikai tik, cik pa retam ziņās dzirdēts par kārtējo konfliktu ar Azerbaidžānu. Maza, nabadzīga, atpalikusi valstiņa kaut kur Kaukāzā, viena no “15mit māsām”. Atceros arī, ka kādreiz bija populāri joki par Armēņu radio. Vēl atmiņā ir Garijs Kasparovs – izcils armēņu izcelsmes šahists. Pameklējot vairāk…izrādās, ka ar armēņu saknēm ir arī Šēra, šovu zvaigznes Kardašjanas un brendijs Ararats!
Erevāna un lidostas piedzīvojums
Ielidojot Erevānā, pēc pusnakts…sagaida pirmais nopietnais pārsteigums un arī neliels šoks. Lidosta ir pilna ar cilvēkiem, tik ļoti pilna, piebāzta kā siļķes mucā. Lai izietu pasu kontroli, jāstāv garās, līkloču rindās vairāk nekā stundu. Darbojas vairāki pasu kontroles punkti, bet tie acīmredzami netiek galā ar cilvēku pieplūdumu. “Karsti. Grūti. Gribu atpakaļ mājās.”
Lielākā daļa cilvēku, kuri stāv rindā ir paši armēņi, kuri atlidojuši no kaut kurienes. No Dubaijas, Dohas, Telavivas, Parīzes. “Kā tas ir iespējams? Vai tad armēņi ir tik bagāti, lai tā lidinātos turpu šurpu?” Pēc pāris stundām, beidzot braucam uz viesnīcu Erevānas centrā. Jo vairāk tuvojamies centram, jo ielas kļūst pilnākas ar mašīnām un cilvēkiem. Visapkārt mirgo daudz dažādas gaismas un lampiņas, parkos un ielu malās izgaismotās kafejnīcās skan mūzika. Auto traucas, viens otru sveicinot (pīpinot), visapkārt notiek rosība. Jautājam šoferim, “vai šonakt ir kādi pilsētas svētki. Kāpēc nakts vidū ielas ir pilnas ar cilvēkiem un auto?” Viņš mierīgi atbild, ka “nē, šodien vienkārši ir “piektdiena”, visi tusē.” Atbildi pieņemam. Un tikai pēc laba laika saprotam, ka nav piektdiena. Ir trešdiena. Tad vēl nezinājām, ka Erevāna ir tieši tāda. Vienmēr dzīvespriecīga un pilna. Pat trešdienās. Pat pirmdienās…
Viesnīca Erevānas centrā
Kaut viesnīca ir solīta pašā centrā, mēs tai piebraucam pa mazām, šaurām ieliņām. Mūs sagaida viesnīcas administrators, kurš laipni kā zaldātiņš, pielec kājās no sava krēsla un smaidot informē, ka “taisīs kopijas mūsu pasēm, jo citādi viņš nevar mūs piereģistrēt.” Kaut mums tas ļoti nepatīk, nav variantu. Mēģinām melni pajokot par ātrajiem kredītiem un datu zādzību, bet administrators mūsu humoru un skepsi nesaprot…
Tur pat vestibilā mums ir iespēja iestiprināties ar kādu dzērienu, oficiants arī laipni un aicinoši smaida. Taču mums gribas gulēt un ātrāk tikt numuros, jo jau 9 no rīta mums šeit jābūt uz brokastīm. Lielā noguruma iespaidā aizmirsu piebilst, ka viesnīca atrodas skaistā ēkā, ar izgaismotu pagalma dārzu, atpūtas vietām dārzā, iekštelpas darinātas no marmora, spīguļiem un spoguļiem, ērtiem un lieliem dīvāniem, lielu, greznu liftu…pat numuri ar visām ērtībām…pat zobubirstēm. Un kā izrādās, tiešām centrā, blakus Kaskādei, kuru redzēsim no rīta.
Nokāpjot brokastīs kopā ar mums mielojas un viesnīcā apmetušies arī vācieši, francūži, itāļi. Pēc smaržīgās kafijas un gardām brokastīm ar svaigām aprikozēm, vīnogām, kruasāniem un visa veida gardām uzkodām, dodamies iepazīt pilsētu.
Erevānas centra apskate
Ārā ir tikai 10 no rīta, bet jau stipri karsts un saulains. Erevānas centru ieskauj parki, uz kuriem dosimies pēc uzkāpšanas Kaskāžu monumentā, lai no turienes paskatītos uz slaveno Araratu. Armēnijas kalnu, kas atrodas Turcijā. Izrādās, ka kāpt augšā nav obligāti, var arī braukt ar eskalatoru un pa ceļam skatīt unikālu mākslas darbu izstādi, tāpēc augšā izvēlamies braukt, bet lejā kāpt. Tikai kādi 570 pakāpieni uz leju…sīka vienība.
Kāpjot lejā skati ir iespaidīgi, par to šaubu nav. Tā mēs kāpelējam, fotografējamies, klausāmies stāstus par pilsētu, Araratu un pašu Kaskādi, arī par slavenā Fernando Botero apaļīgajām skulptūrām, kas atrodas turpat parkā līdzās citu pazīstamu mākslinieku darbiem. Izrādās – gan Kaskāde, gan skulptūras parkā ir armēņu izcelsmes bagātnieka dāvinājums viņa senču dzimtenei. Tā nu sanāk, pateicoties viena vīra nostalģijai un mīlestībai pret savu senču zemi, Erevāna ieguva miljoniem vērtu mākslas dārzu, kurā tagad visu šo skaistumu, 37 grādu karstumā, bez maksas var apskatīt jebkurš tūrists.
Armēnijas sabiedrība
Tad mēs vēl nezinājām, ka pasaulē kopā dzīvo apmēram 12–13 miljoni armēņi, no kuriem tikai ap 3 miljoni pašā Armēnijā. Šī ir unikāla proporcija un viena no izteiktākajām pasaulē. Armēnijas diaspora nav vienkārši emigranti, tā ir milzīga, organizēta un finansiāli ietekmīga pasaule, kas uzskata par savu svētu pienākumu palīdzēt savu senču zemei un tautai. Bez diasporas ietekmes un atbalsta mūsdienu Armēnijas valsts būtu pavisam citādāka. Diasporas pārstāvji būvē ceļus, ceļ ielas un jaunas mājas, ierīko bezmaksas IT mācību centrus bērniem, dibina un attīsta elitāras skolas un investē zinātnē, lauksaimniecībā, medicīnā, pilsētu un lauku infrastruktūrā, atjauno baznīcas u.c.
Armēņu izdzīvošanas gēns ir viens no stiprākajiem pasaulē, ja ne pats stiprākais. Viņos ar mātes pienu ir ielikta vienkārša doma, lai kur Tu būtu un cik bagāts kļūtu, Tev ir jāpalīdz saglabāt Armēnijas zeme, jo tā ir vienīgā vieta pasaulē, ko patiesi vari saukt par mājām. Armēņi uzskata – ja esi veiksmīgs svešumā – Tev jādalās ar savējiem. Un tas tiešām ir jūtams un redzams visur.
Armēņi svešumā rūpējas par savējiem Armēnijā. Armēņi Armēnijā rūpējas par savējiem Armēnijā un svešumā.
Armēņu mentalitāte un pasaules uztvere
Armēņi ļoti lepojas ar saviem tautiešiem tuvumā un tālumā, ar visiem kuros kaut kripatiņu rit armēņu asinis, savu ģimeni, savu zemi, savu pilsētu, savu tautu un vēsturi. Tik ļoti, cik armēņi prot lielīt un slavēt sevi un savus tautiešus un visu kopējos sasniegumus, neprot neviens cits. Arī, ja viņi to dara caur armēņu radio anekdotēm, tas viss vienmēr ir ar lepnumu, mīlestību…un nedaudz arī ironiju par sevi pašu.
Kad armēnim jautā, pēc tam, kad esi dzirdējis stāstus par genocīdu, etnisko tīrīšanu, lielo teroru un deportācijām, pēc visa, ko viņi ir piedzīvojuši no 1915. gada līdz pat 2023. gada traģēdijām, “nu kā, NU KĀ jūs varat visu laiku būt tik jautri? Vai tad nav jāsēro, jāatceras, jāstreso, jāatgādina, jābaidās, jāgatavojas…Kā var tik vieglprātīgi visu laiku svinēt dzīvi, dziedāt, dejot, tik daudz un garšīgi ēst?” Armēnis pasmaidīs, pasniegs Tev vēl vienu gabaliņu jēra gaļas, pielies glāzi vēsa vīna vai atkorķēs konjaku un atbildēs – “tāpēc, ka dzīvot un priecāties ir mūsu lielākā uzvara.”
Tāpēc viņi svin katru dienu un katru vakaru, nevis gaida mistisku piektdienas vakaru vai sestdienu. Viņi ir laimīgi par šo konkrēto brīdi, kad visi ir kopā un viss ir labi. Armēņu dzīvesprieks nav vieglprātība. Tas ir spīts. Tā ir gadsimtos izkopta prasme svinēt mirkli, jo rītdiena nekad nav bijusi garantēta. Viņu nebeidzamā viesmīlība un garie tosti ir veids, kā pateikt pasaulei: mūs mēģināja izdzēst, bet mēs ne tikai esam šeit, mēs esam bagāti, mēs esam daudz, mēs šeit dejojam un dziedam, baudām dzīvi un mīlam to ar katru brīdi stiprāk. Viņi nesēro par pagātni katru sekundi, jo tad viņiem neatliktu spēka būvēt nākotni. Viņi ēd garšīgi un ļoooti daudz, jo katra diena ir dāvana, un viņi dalās ar to, jo tikai kopībā ir spēks.
Karstuma viļņi…
Taču mēs tomēr nedaudz kurnam, jo noskaņa lieliska, stāsti interesanti, jēgpilni un jautri, tikai tas karstums liek domāt par praktiskām lietām. Siltuma grādiem ir izteikts raksturs, gluži kā nesalaužamam armēnim, bet mēs arvien vairāk pagurstam un domājam par parkiem un kādu veikaliņu, cerot uz ēnu vai kondicionieri un soliņu.
Bet zinošais un nenogurdināmais gids ir nepielūdzams un mēs dodamies tālāk savā pastaigā, nokļūstot uz milzīgas, kosmopolītiskas un pulsējošas gājēju ielas, kuru rotā rozā un krēmkrāsas tufa jaunceltnes, moderni veikali, kolorīti ielu muzikanti, kafejnīcas ar veciem vīriem un jauniem tūristiem…kurās apmeklētāji sēž zem mikropilienu miglas un dzesējas… mēs esam sajūsmā!
Te patiesi sajaucas luksuss, elegance, nauda, enerģija un Kaukāza viesmīlība. Apburoši! Tā brīnoties un izbaudot apkārtni, nokļūstam vēsturiskas, šarmantas ēkas iekšpagalmā, kurā izrādās ieturēsim pusdienas! Mūsu sajūsmu pastiprina pilienu ventilatori, kuri ir salikti visapkārt mūsu galdam un vīnogulāju radītā ēna.
Un sākas mūsu ceļojums armēņu virtuves un joku pasaulē…
