7 atlikušās dienas Kirgizstānā vienā lappusē?
Visums ir piešķīris šai mazajai valstiņai tik jaudīgus dabas dārgumus – kalnus un ielejas, staltas egles, ūdenskritumus, klintis un kanjonus, ezerus lielus un mazus, savvaļas ziedus un kaņepes, upes, kalnu serpentīnus…
Ko vēl par Kirgizstānas dabu? Tā ir brīvība. Te savvaļas zirgu ganāmpulki pieder vējam tikpat ļoti kā kalnu pārejām. Te klusums ir tik dziļš un blīvs, ka vari dzirdēt savus sirdspukstus, ja vien apstājies un ieklausies. Un zvaigžņu sega naktīs nolaižas Tev tik tuvu, ka vēlies paņemt plaukstā kādu zvaigzni tikai sev.
Adrenalīns Kirgizstānā
Ko mēs vēl darījām un piedzīvojām Kirgizstānā, ja neskaita nemitīgo sajūsmināšanos par dabu? Braucām raftingā pa trako Ču upi un tas nebija nekāds tūristu atvieglotais maršruts, jo mums pašiem bija jāstrādā un jācīnās ar straumi pa īstam. Mums bija gan vestes, gan ķiveres, gan airi un pieskatītāji.
Gājām pastaigās pa dažādiem kanjoniem, kas bija gan nedaudz stāvi, gan krāsaini, raibi, sarkani un klinšaini. Meklējot ceļu…gājām pa izžuvušas upes gultni kā vienīgie planētas iemītnieki – Flinstoni.
Rokdarbi un Kirgīzu pamatvērtības
Apguvām virvju rāpšanos un vērojām, kā meistari darina filca paklājus. Paši savām rokām cēlām jurtas. Apciemojām ganu ģimeni viņu jurtā un cienājāmies tur ar gardu tēju. Izjutām kalnu ezera maģiju zirgu mugurās un šūpojāmies līdzi to gaitai, pat iedevām kucēnam vārdu – Uno. Šūpojāmies augstu. Piedalījāmies mākslas plenērā un vērojām iespaidīgo zelta ērgļa treniņu. Mēģinājām trāpīt mērķī šaujot ar loku un bultām. Gulējām dažādās jurtās – ar ērtībām, bez ērtībām.
Peldējāmies Isikula ezerā un karstajos avotos, ciemojāmies pie dungānu ģimenes un klausījāmies viņu gan aizraujošajos, gan traģiskajos stāstos. Pusdienojām vietējās mājās pie viena galda ar saimniekiem, baudījām dienas bez mobilās zonas un daudz runājām.
Mentalitāte un attīstība
Izprašņājām gidu un sīki izvaicājām katru satikto amatnieku, jo gribējām atkost viņu domāšanas kodu un saprast, kā šajā vidē veidojas cilvēka prāts un rodas idejas. Uzzinājām, ka lielai daļai kirgīzu ir laba izglītība un vairāku svešvalodu zināšanas. Atklājām, ka kirgīzu vīriešus un šo zemi ar visiem tās labumiem, proti, dabīgiem produktiem, svaigu gaisu un bezgalīgu brīvību, ir iemīlējušas tālu zemju sievietes un izvēlējušās šeit dzīvot. Te ceļi ir labi, un tur, kur tie vēl nav labi – tos taisa. Valsts tūrisma attīstībā ir uzņēmusi tādu tempu, ka infrastruktūra aug kā sēnes lietainā mežā, lai vietējiem un ciemiņiem būtu ērti. Pat degvielas uzpildes stacijas te ir gluži kā pie mums, tikai reizēm vēl glaunākas un tīrākas.
Drusku arī padejojām kādā trakā un skaļā Biškekas restorānā. Kontrastu kaleidoskops.
