Nav vārdu, lai aprakstītu Kirgizstānu, jo īpaši tās dabas skaistumu. Tur ir nereāli skaisti. Viss, ko varu pateikt, skanēs salkani, kā reklāmas saukļi un pārāk neticami, lai būtu ticami. Tāpēc nav tik viegli izdomāt, ar ko tieši dalīties.
Kirgizstānas mentalitāte
Cilvēki ir vienreizēji, lēni, interesanti, dīvaini, fantastiski, relaksēti, atsaucīgi un smaidīgi. Viss ceļojums ir viens liels piedzīvojums kontrastos. Iesākumā Tu ielido trakā bardakā, kurš sākas jau lidostā – daudz cilvēku, rindas, skeneri neatpazīst jaunās Latvijas pases. Robežsargi plāta rokas, mētā mūs no viena skenera pie cita, kamēr nolemj, ka mēģinās mūs atpazīt pēc vecajām, tradicionālajām metodēm, ar cilvēku palīdzību pārbaudot pases.
Kur tad mums likties? – atpakaļ jau nelidosim. Kad pēc ilgiem un vairākkārtējiem mēģinājumiem esam laimīgi ielaisti šajā valstī, muitnieki ķeras klāt mūsu somām, īpaši metot acis uz spilgtas krāsas čemodāniem – rozā, sarkaniem, dzelteniem. Jā, mūsu grupā bija dāmas ar tādas krāsas čemodāniem, nu un?
Viesnīca – būs vai nebūs…
Kad esam tikuši galā arī ar šo šķērsli un laimīgi satikuši mūsu sagaidītājus, šoferi ar gidu – ir jau nakts vidus. Visi esam ļoti noguruši, arī satraukti – mēs tomēr pavadījām ceļā kopā padsmit stundas. Savukārt, sagaidītāji ir cēlušies ap diviem naktī, kas nevienam nav viegli. Nu jā, tātad šķēršļi turpinās, jo mūsu sagaidītāji ir aizmirsuši uz kuru viesnīcu mūs jāved. Visi esam apjukuši, šokēti, uztraukti, kļūstam nervozi, bet viss atrisinās dažu minūšu laikā un stresot īsti nebija pamata.
Tā nu aizdomu pilni par to, kas sekos, ļaujamies braucienam uz viesnīcu. Viesnīcā nedaudz nevar atrast mūsu rezervāciju, bet tomēr viss izrādās kārtībā, mūs iemitina numuros. Viesnīcai nav ne vainas, te ir gan SPA centrs, gan baseins, gan sporta zāle, un arī numuri ar visām ērtībām un labā kārtībā. Iekrītam saraustītā miegā un tiekamies brokastīs, kuras patīkami pārsteidz! Jā, te ir viss, ko sirds kāro, pat visdažādākās kafijas, kas pārgurušiem ceļotājiem no Latvijas ir ļoti svarīgi, un iespēja brokastot gan uz jumta terases, gan iekštelpās. Vietas ir daudz, personāls ir jauks un ēdiens gards. Labi paēduši esam gaidu pilni iepazīt šo nezināmo valsti, kuras baltos kalnu galus jau redzam no viesnīcas brokastu terases.
Kolorītais austrumu tirgus
Dodamies tālāk, lai mūs ved un rāda. Protams, sākam ar tirgu, kas neko daudz neatšķiras no citiem austrumu tirgiem. Šeit gan ir daudz visādi skābpiena dzērieni, Kumis un Airāns un cietās biezpiena bumbiņas “Kurut”. Cenšamies visu pagaršot, bet saudzējot savus vēderus, esam ļoti uzmanīgi. Garša visiem skābpiena produktiem ir tik specifiska, ka sākumā pat nezini, vai tas patīk, bet pēc brīža saproti, ka ne pārāk, kaut tas esot labākais līdzeklis pret slāpēm karstajā saulē.
Viss izstaigāts, nogaršots. Šis tas arī no dažādiem labumiem sapirkts – dodamies tālāk, sakāpjam autobusā, kurš uzreiz saplīst. Nav patīkami, bet ko darīt, sēžam un gaidām, kā tas atrisināsies. Par cik autobuss saplīsis, sēžam bez kondicioniera lielā karstumā, svīstam un nedaudz kreņķējamies.
Kirgizstānas virtuve
Atkal, viss sakārtojas un dodamies pusdienās – mūs aizved uz skaistu restorānu. Visi mūs jau gaida, oficianti gatavi pakalpot un izpildīt mūsu vēlēšanās – atspirdzinošo dzērienu sakarā. Mums atnes arī karstu, treknu zupu Šorpu, karstu tēju un Ļepjošķu – apaļu, tikko no krāsns izņemtu un smaržīgu baltmaizi (to vienu pašu varētu ēst bez zupas, cik garda).
“Ēdiet”, viņi saka. Karstu zupu, karstā laikā ar karstu tēju. Nē, nu labi, ēdam, cik nu varam un kuram garšo. Pēc zupas notiesāšanas…dažādi dārzeņi, mazi, eļļā cepti gardi mīklas bumbuļi, pēc garšas līdzīgi maizei un beidzot atnes arī tīru ūdeni.
Ekskursija Kirgizstānas pasaulē
Un tad jau dodamies tālāk skatīt kalnus, ūdenskritumus, vāveres, pirmās Tjanšana egles. Redzam lepni plīvojam Kirgizstānas skaisto, koši sarkano karogu, skaisti iekoptus parkus, jaunā prezidenta jauno darba pili – modernu ēku ar spēcīgiem nacionālajiem simboliem, masīvām kolonnām un milzīgu stikla kupolu. Jaudīga ēka, apkārt tikpat jaudīgs parks ar žogu. Varam tikai iedomāties, kāda greznība valda iekšpusē.
Kirgīzi izrādās ir ļoti temperamentīga tauta. Ja kas nepatīk – iet ielās protestēt. Protestēšana Kirgizstānā ir kļuvusi par sava veida nacionālo tautas instrumentu. Viņi iet ielās protestēt par nodokļiem, jaunām nodevām, elektrības tarifiem, korupciju utt. Valdība uz to reaģē, atliek izmaiņas vai piekāpjas un ievieš atvieglojumus. Vakariņas ieturam kafejnīcā ar dzīvo mūziku un pilnīgi atslābuši, apreibstam no Taškentas tējas.
Gadās arī tā. Esam jautri un relaksēti.
